Hērvāgens Ludvigs Kārlis Leonards (1817-1899)

Hērvāgens Ludvigs Kārlis Leonards (Heerwagen Ludwig Karl Leonhard) (1817-1899) bija vācu tautības mācītājs un literāts. Teoloģiju studēja Tērbatas Universitātē no 1837. līdz 1842. gadam. No 1842. gada bija mācītājs Alojas draudzē, bet no 1849. līdz 1876. kalpoja Gaujienas draudzē. Gaujienas draudzes mācītājs H. Adolfijs (1880-1918) Hērvāgenu raksturo kā īpatnēju, ar enerģisku raksturu, stipru garu, kas darbojies visas latviešu tautas labā. Mācītājs tulkoja I. Turgeņeva daiļradi, pasakas un teikas, kā arī izdeva paša sastādītas grāmatas. Zināmākā no tām ir “Skolas-maize, jeb otrā daļa Šatca lasīšanas grāmatai” (1867). Daļu no paša sastādītajām vai sarakstītajām grāmatām apgādāja pats. Savus rakstus periodikā parakstīja ar kādu no pseidonīmiem – 7 zvaigznītes (arī Lielo Greizo Ratu formā), Gaujenes (Gaujienas) mācītājs, Vecs Gaujenes mācītājs, kāds Gaujmalnieks.

Izmantotie informācijas avoti

Hērvāgens Leonards Kārlis. Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini. Izgūts no LULFMI

Jaunzemis A. Izvilkumi no Ludviga Hērvāgena Gaujienas chronikas / A. Jaunzemis // Burtnieks. – Nr. 8 (01.08.1933), 616.lpp. Izgūts no periodika.lv

Klekere I., Limane L., Zanders V. Plātess Ernsts Arnolds / I. Klekere, L. Limane, V. Zanders // Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”. Izgūts no LGDB