Stālbergs Kārlis (1837-1895)

Stālbergs (arī Stālberģis, Štālbergs) Kārlis (1837-1895) bija ne tikai grāmatu izdevējs un tulkotājs, bet arī pirmais latvietis – spiestuves īpašnieks. Izdevējs dzimis Bērzmuižas pagastā, tomēr vēlāk ģimene pārcēlās uz Jelgavu, kur K. Stālbergs J.F. Stefenhāgena un dēla spiestuvē Jelgavā apguva burtliča amatu. No 1859. līdz 1867. gadam šajā spiestuvē arī strādāja. 1867. gadā izdeva pirmo K. Stālberga tulkoto grāmatu “Vallenšteina lēģeris”, kurā pirmo reizi izdevēja vārds tika iespiests latviešu valodā. Viņš arī bija pirmais latvietis, kurš 1868. gadā Rīgā nolasīja referātu latviešu valodā, kurā pauda atbalstu jaunlatviešu kustības idejai. K. Stālbergs saņēma atļauju Rīgā ierīkot gan spiestuvi, gan grāmatu veikalu. Tipogrāfijā vienu gadu tika iespiests latviešu laikraksts “Baltijas Vēstnesis”. 1870. gadā avīzes “Rižskij Vetsņik” tipogrāfija tika nodota K. Stālberga rīcībā, un tās nosaukums bija “Krievu un latviešu grāmatu un bilžu spiestuve”. Līdzekļu trūkuma dēļ 1874. gadā tipogrāfiju K. Stālbergs bija spiests pārdot, tomēr viņš turpināja darboties A. Zīslaka izdevniecībā Jelgavā. Kopumā K. Stālberga izdevniecībā tika izdotas 24 grāmatas, tajā skaitā nozīmīgās Kaudzītes Matīsa “Dziesmiņas” (1872) un Ausekļa “Dzeijas” (1873).

Izmantotie informācijas avoti

Klekere I., Limane L., Zanders V. Stālbergs Kārlis / I. Klekere, L. Limane, V. Zanders // Datubāze “Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam”. Izgūts no LGDB

Olte O. Latviešu grāmatniecības celmlauzis. O. Olte // Darba Uzvara (Jelgava). – Nr. 76 (17.05.2977), 4.lpp. Izgūts no periodika.lv

Vēstures atmiņas // Brīvā Zeme. – Nr. 77 (04.04.1938), 12.lpp. Izgūts no periodika.lv